Pēc lūguma feisbukā, nokomentēšu šo paranojas palagu par pokemonu tēmu
Esmu ļauns un riebīgs, slikts cilvēks, sēžu tumšā bunkurā un gatavoju pasaules mēroga cūcību. Esmu izplatījis pa visu pasauli spēli, kuras FIZISKIE nesēji ir miljoniem cilvēku visā zemeslodē.
Agrāk es vienkārši izspiegoju pasauli no viņu kompjiem. Bet man vajag uz ielas, dušā, saunā. Tur, kur agrāk nestāvēja kompji.
Man jāzina situācija tādā un tādā kartes punktā vai tādā un tādā reģionā. Ne vienkārši no satelīta vai reizi gadā, bet ik dienas, ik stundas.
Cilvēki jau tāpat staigāja visur ar telefoniem, un tie nav nekādi jaunumi.
Es aktivizēju savus pokemonus un iemetu uzdevumus šajā reģionā. Tūkstošiem cilvēku iziet ielās, meklē to, ko esmu izmētājis pa karti.
Monitorē visu, ko man vajag. Un kur man vajag.
Es ievācu infu par pārvietošanos, vizuālo, audio, navigācijas, laika informāciju. Kurš, kur un kad, blakus kam un kā noķēris to vai citu pokemonu.
Ja pieņem, ka kompāniju Nintendo (japāņu) kontrolē nezināms ļaundaris (tekstā acīmredzami domāts amerikāņu ļaundaris), vai nav vienkāršāk pieņemt, ka ļaundaris pārvalda arī gūgli, un vāc visus šos datus jau sen?
Pēc nesenajām ziņām, gūglei ir tiesības, un, iespējams, tā patiešām vāc datus par atrašanās vietu, zvaniem un sms.
Būtībā es varu izčekot jebkuru reģiona stūrīti, un pēc lietotāju reakcijas saprast - kur ir slēgtā zona, slikta uztveršana vai vēl kaut kas.
Papildus tam, es varu būvēt tīkla uzpariktes šifrētas informācijas apmaiņai, nodot kodētu ziņu utt..
Būtībā es vadu cilvēku kustības, piespiežot viņus pārvietot viņu pašu viedtālruņus un procesoru jaudas tur, KUR MAN VAJAG.
Principā tas ir iespējams, praksē – diezgan daudz hakeru seko līdzi tam, ko dara viņu ierīces, un bieži redz aizdomīgu aktivitāti. Pokemonus jau ir dizasamblējuši.
Man ir pilnīga informācija par viedtālruņu īpašniekiem un informācija par to pārvietošanos.
Agrāk es zināju par viņu pārvietošanos, bet tagad es pat varu viņus vadīt.
Spēle ingress gūgles izpildījumā, kurai ir tā pati mehānika kā pokemoniem, eksistē jau sen, bet nez kāpēc autoru nav satraukusi.
Man pieder datubāze ar virsniekiem, man īpaši interesantiem cilvēkiem, vipiem utt. - kurus arī spēju izsekot ar savu spēli.
Ja virsnieks nav tik stulbs, tad viņam vienalga ir vai nu bērni, vai nu sieviņa-muļķīte. Kura arī ķer pokemonus.
Liekot lietā viedtālruņu iekšējās iespējas, es esmu spējīgs zīmēt kartes reāllaikā. Un skenēt telpu.
Nav saprotams, kas šeit domāts. Spiegu satelītu izšķirtspēja jau tāpat ir mazāka par metru.
Vēl vairāk. Katrs pokemona ķērājs ir potenciāls ieroču tēmētājs, tostarp arī MII.Turpinu sakošļāt....
Esmu leļļu meistars vienas Kantora ofisā.
Esmu izplatījis vienu spēli, man ir divi spēlētāji:Vlads no KrasnojarskasPakaļa57 no Čeļabinskas.
Viņi spēlē, regulāri, es uz sava monitora vēroju, kā viņi ķer pokemonus noteiktās vietās. Man ir karte, tur ir atzīmes.
Es zinu viņu pārvietošanās maršrutu no mājām uz darbu, uz vasarnīcu, uz visu ko un visur kur. Zinot maršrutu - es varu viņus novirzīt vai piespiest ķert pokemonus jebkurā maršruta posmā, piespiežot grozīt kameru jebkurā MAN VAJADZĪGĀ virzienā, piemēram, skrīnojot tanku rūpnīcas, kodolieroču noliktavas vai slepenus objektus.
Papildinātās realitātes režīms spēlē patiesībā nav visai ērts, un advancētākie spēlētāji ātri pārstāj to izmantot, cik man zināms.
sk. augstāk
Slepenai zemūdenei jādodas slepenā reisā, maršruts nav zināms. Uz klāja viens stulbeķis, kurš ķēra pokemonus savā viedtālrunī turpat savā bāzē.
Noteikt viņu ir viegli. Izrakņāju tīklu un atradu karavīru, kurš lielās ar dienestu uz ļoti slepena kuģa un ķer pokemonus.
Šaubos, vai slepeno daļu dienējošajiem vispār ir atļauti konti soc. tīklos. Kur nu vēl – viedtālruņi dienestā.
Laiva aiziet, stulbeķis ir atslēgts no ētera.
Pēc divām nedēļām stulbeķis sāk ķert pokemonu 3000 km attālumā, ostas pilsētiņā, kurā satelīts nav fiksējis neko īpašu. Bet izlūkdienests tur iekļūt nevar vai nav paguvis. Bet es jau zinu - laiva ir te.
Es zinu bāzi un zinu gala maršrutu. Pēc kāda laika signāls pazūd. Tātad laiva iet atpakaļ uz bāzi. Bet es jau zinu maršrutu, kur to gaidīt. Ja vajag - aktivizēju signālu. Es uzvedu torpēdu uz man vajadzīgo signālu. Bum!...
Situācija divi. Esmu izsūtījis attālināti vadāmus lādiņus, ielodētus tādā lietā, ko nav iespējams noskenēt muitā. Vai piegādātus ārpus tās.
Teiksim, glabāju lādiņu konteinerā ar televizoriem, kas iet kā krava no Āzijas uz Londonu. Ostā pietiek nosūtīt pokemonu ķērāju uz ostas rajonu un aktivizēt telefona zvanu no viņa viedtālruņa uz attālināto spridzināšanas ierīci. Bum!
Sutuācija trīs. Man jāizseko svarīga persona. Agrāk sūtīja ārējo novērošanu. Tagad pietiek VIPa apsardzē turēt tikai vienu dalbajobu, kurš ķer pokemonus.
Kā autors to stādās priekšā? Apsardze dienestā skraida ar viedtālruni un ķer pokemonu, tā vietā, lai darītu savu darbu? Cik ilgi šāds apsargs izvilks, līdz viņu izmetīs ar kaunu?
Situācija četri. Vajag uzstādīt ārējo novērošanu grupai cilvēku, teiksim vipiem, militāristiem vai biznesam.
Es aktivizēju pokemonu ķērājus tiešā manis vajadzīgo personu vai lokāciju tuvumā un vedu viņus ar pokemonu ķērāju "acīm" un "ausīm". Es viegli varu uzzināt - vai vajadzīgajā vietā stāv mašīna, vai vajadzīgajās durvīs ir iegājis vajadzīgais cilvēks.Situācija pieci. Zinot noteiktu atslēgu un šifru, ar pašu ķērāju un viņu mērķu-pokemonu pārvietošanos, es varu nodot jebkuru man vajadzīgo informāciju.
Pokemoni ir piesaistīti intgess bāzes objektiem – kultūras un vēstures pieminekļiem. Tiklīdz aprakstītās situācijas sāks masveidā rasties, cilvēki, kuriem tas ir ļoti vajadzīgs, analīzē ieraudzīs, ka pokemonistus sūta ne tur, kur pieteikts.
Tādu situāciju ir čupa. Tagad galvenais.
Pašā papildinātās realitātes tehnoloģijā nav nekā slikta.Tā ir kruta attīstība, ja nebūtu viena bet. Jebkura kruta tehnoloģija - vienmēr tiks izmantota ne tikai tiešajam mērķim. Pamanīt to ir grūti, varbūt tikai pēc uzstājīgās reklāmas vai agresīvās produkta virzīšanas, kurš dabiskos apstākļos nebūtu kļuvis tik populārs.
Ir pilns ar produktiem, kas kļuvuši populāri, pateicoties likteņa iegribai, piemērus pat slinkums minēt.
Neviena komerciāla firma, neviens izstrādātājs, izņemot pāris lielāko gigantu vai specdienestu, nebija spējīgs pavilkt tādu agresīvu mārketingu pa VISU zemeslodi.
Kāds te sakars ar mārketingu? Manā lentē ir pilns ar cilvēkiem, kas šēro pokemonus, viņiem neviens neko nav maksājis.
Kur nu vēl tāda firma kā Pokemon vai partneris - Nintendo.
Bet tas ir - acīmredzami.
Un aiz šīs virzīšanas, tāpat kā toreiz, aiz feisbuka un tā nebijušā panākuma pie gandrīz bankrotējušas kompānijas - stāv kaut kāds
SPĒKS.
Pierādījumi?
Vēl vairāk. Paziņoju.
Tā kā man ir iespēja novērot planētu gan no satelītiem, gan no stacionārajiem kompjiem, mobilajiem devaisiem, bet tagad arī protot tos novirzīt vajadzīgajās lokācijās un vietās - es būtībā kontrolēju pasauli.
Tas, kam ir pieeja gūgles bāzei, Pokemona bāzei, feisbuka bāzei, vatsapa bāzei un instagrama bāzei - būtībā redz un dzird VISU PASAULI.
Tā ir taisnība, jautājums ir par to, ka nav īpašu pierādījumu tam, ka ASV valdībai būtu pieeja tiem. Tieši otrādi, pastāvīgi notiek tiesāšanās ar ASV valdību, kur kompānijas nevēlas atklāt lietotāju datus. Snoudena un wikileaks noplūdes rāda, ka, lai gan specdienestiem dažkārt bija ierobežota pieeja, nekas neliecina par to, ka viņiem tā būtu bijusi masveidā.
Es nesaku, ka tā nav, vai ka tas ir neiespējami, es vienkārši saku, ka pagaidām tam nav īpašu pierādījumu. Autora fantāzijām, protams, ir tiesības eksistēt, bet viņš tās uzdod par realitāti.
Vienkāršam iedzīvotājam uz to ir nospļauties un tas viņu neuztrauc, tieši otrādi - sniedz kaifu utt. Bet noteiktām valstīm un dienestiem es iesaku aizdomāties.
Vajadzīgajā brīdī rotaļlietas beigs tādas būt un kļūs par tēmēšanas sistēmām, sprādzienu aktivatoriem, signālu dekoderiem un koderiem un operāciju pavadoņiem.
Varētu padomāt, ka noteiktas valstis un dienesti nav lietas kursā, un autors būtu atklājis Ameriku. Visus šos scenārijus detaļās ir apmuļļājuši fantasti un futurologi, jo īpaši Vernors Vindžs, jau gadu desmitiem atpakaļ.
Un tagad galvenais.
Tādas dubultās sistēmas pamatfunkcijas vēl nav aktivizētas. Un, ja palaidīs garām laiku - sistēma tiks papildināta ar moduļiem, tostarp aktīviem, līdz pat MI vai precīzo triecienu tēmēšanas sistēmām, datorsistēmu uzlaušanai utt.. Ķerat pokemonu serveru telpā? Vai liela kantora ofisā? Apsveicu!
Jūsu sistēmai tas tagad ir sliktāk, nekā jums - sifiliss.
Un zināt, kāpēc?
Tāpēc, ka es, ļaunais un viltīgais tumšais Pavēlnieks, droši zinu, ka pokemona ķērājs torčī, piemēram, "Gazprom" ofisā. Un vajadzīgajā brīdī es vienkārši aktivizēju viedtālruņa kameru, tās mikrofonu un nolasu jebkuru informāciju.
Ja autoru tas viss tik ļoti uztrauc, lai vēl nedaudz pakož pirkstos: spiegu ieliktņus procesoru līmenī atklāt ir ļoti, ļoti grūti. Procesorus dizainē ASV, ražo Ķīnā. Gan vienai, gan otrai valstij tie droši vien ir daudzās ierīcēs, kuras mēs lietojam. Vienīgā izeja – no nulles radīt savu procesoru, atmiņu, mātesplati un softu. Militāristi tā arī dara.
Civilpersonas, kā redzam, dod priekšroku ērtām un funkcionālām ierīcēm, kas projektētas rietumos un izgatavotas austrumos. Nekādu veidu mainīt situāciju nav un nav arī gaidāmi.
Secinājumi. Jā, tas viss ir iespējams, bet tas bija iespējams jau sen. Nekādas īpašas papildu briesmas pokemoni nenes. Mūsdienu pasaule ir ekonomiski savīta tik cieši, ka absolūti nav skaidrs, kā no tās varētu izkrist, ja nu vienīgi aizliedzot visu, ko radījuši rietumi un Ķīna.
Vēl vairāk, Krievijā jau sen ir analogas masveida datu izsekošanas un apstrādes sistēmas ar viedtālruņiem, un tur ar daudz lielāku varbūtību specdienestiem ir pilni dati vismaz par viedtālruņu pārvietošanos, pastu un saraksti sociālajos tīklos, vienkārši politiskā klimata un neatkarīgas tiesu sistēmas neeksistēšanas dēļ.
Vispār autors izskatās pēc emocionāla pusaudža, kurš ir atklājis, ka dzīvē var izdarīt vavīti, bet bezmaksas siers mēdz būt tikai peļu slazdā.